Garderobes evolūcija [img heavy!]

Nosaukums ir pretty self-explainatory. Nesen aizdomājos kā katrs kļuvis vai sācis nopietnāk interesēties par alternatīvo modi? Kāds bija sākums? Caur kādām "fāzēm" esiet izgājuši un pie kurām varbūt esiet atgriezušies?



Pati atceros, ka jau no agras bērnības negribēju ģerbties kā meitenes. Vienmēr uzskatīju, ka man sevi jāpierāda - kāvos ar puikām, kāpu kokos. Principiāli nevilku rozā krāsu (tā man laikam vēl tagad trauma  ) un maksimāli izvairījos no visa, kas ir meitenīgs. 90-to sākumā staigāju rainbow zebras īsajos legingos ar Prodigy krekliņu (kas man bija ka svētlieta), platformas zandalēs un paštaisītu čūskas "šalli". Krāsoju matus ar flomāsteri



90-to beigās/2000-o sākummā man bija mistiska kļošenu (bellbottoms) un platformas kroseņu kombinācija, tas bija laikam laiks, kas reāli sāku apjaust "alternatīvās modes" eksistenci un nozīmi. Eksperimentēju ar "pušamajām" matu krāsām. 



K-kad 2000-šajos man smadzenēs notika īssavienojums (laikam saskatījos "legally blonde", iespaidojos no "women empowerment" mesidža) un es izbalināju matus (worst haircolor!!), staigāju "cacīgās" lavandas drēbēs (pat cacu periodā man nebija nekas rozā ). Anyway, ātri vien sapratu, ka tas nav priekš manis..



Pēc tam biju atpakaļ pie sava basic slightly grungy stila (šitā gan jaunaka bilde, bet ~tāpat)




Pamatskolas beigās saņēmos drosmi un sāku ģerbties gotiski. Bet reāli ģerbos kā romantic goth čalis  Pirmo (un vienīgo?) reizi nokrāsoju melnus matus. 
Kaut kur starp šo un nākamo periodu atklāju j-rock un lolitas, bet tas bija īslaicīgs periods un principā manā garderobē neparādījās. Nu labi, varbūt bišķi..



Vidusskolā bija eksperimenti ar cyber goth un pankiem - sēju dredus, skuvu matus un krāsoju tos visādās krāsās.



 




~2010-tajā gadā izlēmu, ka "laiks palikt par sievieti" un krasi un mērķtiecīgi nomainīju savu garderobi uz classic/casual lolita.



Pēdējā laikā ļoti jūtu vajadzību pēc "cute retro"/polka dots/peter pan collar kind of lietām, tā kā visticamāk, ka es "pieslīpēšu" savu garderobi uz to pusi, bet nu es ļauju tam procesam dabīgi notikt c:



Traki gari pātari man sanāca  Bet nu ņemiet par labu un gaidu jūsu "vēstures"

pluss par drosmi likt visādas savas vecās bildes ;D ja man būtu saglabājušās (bet ir lūzuši datori un operētājsistēmas sabrukušas tpc viss pazuda :/ ) nez vai spētu būt tik drosmīga

bet episki gan pagātnē,gan arī tagad.. arī apbrīnoju drosmi būt sievišķīgai, jo es vēl tā nevaru un laikam negribu...

lai vai kā varu pastāstīt par sevi bez foto, jo to man nav iepriekšminēto ķibeļu dēļ, bet stils man vairāk iet līdz ar mīļāko mūziku, jo tas bija, kas mani izaudzināja.

tāda nojauta par alternatīvo mūziku man radās līdz ar Linkin Park un Evanescence slavas sakšanos, tomēr neģērbos tā ļoti alterntīvi (ok, man bija kkādi 12, piedodams  )
tad es atklāju 2000o sākuma new wave punk grupas (Sum41, Blink182, Green Day utt), kas man likās kkā supertuvas, tā uz pamatskolas beigām jau biju izaugusi līdz post-HC mūzikai, kas joporojām viens no maniem mīļākajiem žanriem. nu par izskatu var teikt, kedas, džinsas utt. vairāk pop punk un tā, bet reizēm arī kādi gotiski elementi pavīdēja. 15 gadu vecumā pirmoreiz nokrāsoju matus crazy -melnus ar spilgti rozā šķipsnām un tad visa staigāju melnā pārsvarā līdz pat vidusskolas beigām.
Vidusskolā parāva uz baigo gotiku vienu brīdi, bet tas bija īss periods, atgriezos pie šī punk tik un tā.

ko es varu teikt tagad par sevi? .. i don't know who I am, nepiederu nevienai subkultūrai tā konkrēti. Mīļākie mūzikas žanri- post hc jorpojām, metalcore, electrocore, industrial. tīri kā tās alternatīvās tumblr čikses es neesmu, industriāle vēl jo vairāk, maybe hardcore punk + japanese fashion addict   jāsaka, ka man drošivien ir savs unikāls stiliņš ar diezgan palšām izpausmēm :)izskatā regulāri kaut kas man mainās, vienu brīdi apnīk krāsot crazy matus, tad atkal sāku to darīt.  Man ļoti patīk plaid pleated mini svārciņi, ar kuriem man joprojām ir liela apsēstība.  :3 Mīlu kedas (jo īpaši garās līdz celim), spaiku jostas, chokerus, uzročus, šļipses, over knee zeķes, reizēm arī kādu gotisku vai frilly elementu. Mīlu arī platformu apavus, bet pārāk dārgi un grūti dabūt. Diez vai tuvākajā laikā mans izskats paliks diez ko "nopietns", ja tā var teikt. Esmu iekšēji kā bērns, ļoti daudz ākstos, jokojos, valkājos viskaut kur apkārt. Nopietnas drēbes uzreiz būtu čupā no tāda dzīvesveida :Dun es nevēlos arī no tā atteikties. Tuvākajā nākotnē vēlos vismaz vienu tattoo slīvu.

aptuvenai nojausmai, kā izskatos xD (P.S. paldies Gilinarai par šo foto, ar viņu ļoti forši pavalkāties apkārt ;D )


reizēm uznāk kāds sapņains periods un tad esmu arī meitenīgāka (kgan meitenīga esmu jau tā droši vien). nē nu jebkurā gadījumā parasti pa fantāzijām vien dzīvoju, bet reizēm iekrītu smagākos fantazēšanas periodos :Dpar šitā un mana stila kombo mani daži universitātē sauca par anime meiteni. 



sadaļā ko tu šodien vilki kādreiz ielikšu kko, vnk neesmu fotogēniska un mazliet kompleksiņš tā atklāti publicēt sevi

Ak mans dievs!! Tu esi tik piemīlīga!! =n_n=
Un man vienmēr ļoti simpatizējis "kawaii" vs. hardcore mikslis :DMan tas liekas tik ņirdzīgi, ka tu tāds mīksts un jauks savās rozā rišiņās ar bantītēm un tad noņem austiņas, kurās apmēram spēlē Gabba Front Berlin or something along the lines of "not cute"
Elemainiel arī - ģērbjās lolitās un klausās hc smagos japāņus


Par tām bildēm runājot, smieklīgākais, ka tās nemaz tik vecas bildes nav. Man ar jau sen bija nojucis dators un visas bildes pa pieskati aizgāja. Te ieliku tās, ko sagrabināju pa netu.
Reku atradu vēl arhaiskos pierādījumus 2005/06 gadi, kad es pirmo reizi biju uzzinājusi par j-rock/anime/lolitām un tusējos bišķi ar otakiešiem:

Es, šķiet, vnk kļūstu arvien vairāk es:D. Lai gan ir bijušās šādas tādas fāzes. Kad sīka biju, uzskatīju, ka apģērbam nav nozīmes, galvenais, lai ērti. Tad ap 12-15 gadiem biju pus nūģis, pus hipijs. Nūģis, jo mamma man pirka stulbas drēbes, bet biju aizrāvusies ar hipijisko. Un vienu laiku(ap 15 gadiem)centos būt hipijiska, cik nu sajēdzu par to, man visas drēbes(tiešām, gandrīz absolūti visas) bija zaļas, valkāju garus svārkus un sēju tamborētu šņori ap galvu. Bilžu nav. tad atklāju gotisko, sākumā vnk nēsāju melnu, tad pa vidu bija krāsainie posmi, tad sāku nēsāt spaikus katru dienu(tgd nēsāju diezgan bieži, bet ne vienmēr), ar laiku kļuvu gotiskāka, brīžiem gan vairāk pēc metālistes izskatījos, tgd esmu wannabe vampīrs, bet dažreiz arī neizskatos gluži tai vampīriskajā stilā, bet bišk citādi, bet pārsvarā tomēr izskatos pēc kkā vampīrveidīga, tikai bez ilkņiem:D. Ļoti daudz lietoju kosmētiku, eksperimentēju, taisu crazy makeup'us, un tāda arī staigāju pa ielām. Vienreiz viens sīkais uz ielas sāka bļaut:''vampīrs, vampīrs! Viņa nogalina cilvēkus!'' Sasmējos, bet uzskatīju to par komplimentu, lol.